1. |
Telefona zvans
01:19
|
|||
2. |
Brīvības trimdā
04:40
|
|||
|
Brīvības trimdā
brīvībai dzimtenē acis kā raudai
pasaku misiņus pagātnē žvadzinām
kā dzīvo cilvēki - paprasi naudai
vienā vien simtniekā visu Baronu sadzinām
aplamā frekvencē patriot ganies
rādi mums mežu kur nelaupa savējos
dzīvo ne izdzīvo lido ne klanies
tā jau bez samaņas mūžību kavējos
saule kā piebalgā mēness kā saldū
putni kā visur latviski burbuļo
pietika sapņu un pietika maldu
pietrūka siltuma pakrūts lai skurbuļo
strādājam dzīvojam raudam un dziedam
katrs ar citādu zeltaino karūsu
vai jābūt tautiskam vai jābūt viedam
neskaud ka paspīdu ne sādžā sarūsu
ir jau vēl ōmammas dzīpari cimdā
nav tikai ziemas – nav jāvalkā dzimtene
laime vai nelaime – abas dzen trimdā
brīve un nauda mūs vajā ik simteni
29.01.2007
|
||||
3. |
||||
|
Snaipera nošautai Fallūdžas meitenei
tāli tuksneši asinis šļāks
cilvēki kā putni lido gaisā
varbūt man nekas nesanāks
santaklauss vazājas ģīmī baisā
varbūt ne mani pirmo vāks
un es nomierināšu partizāni
pat ja man nekas nesanāks
es tiešām centos - neaizmirsti mani
tas ir domās tev dāvināts zieds
tā liesma no snaipera pleca
pat ja man nesanāks apturēt - kliedz:
es nekad vairs nekļūšu veca
cilvēku gabali - ielu krusts
vai tev mirušai palīdz šie vārdi
pat ja vairs nesanāks līdzi just
klusums tavs brēks skaļāk kā dārdi
pat ja tempļus atjaunot sāks
pat ja kāds nožēlos - pat ja kāds piedos
man nemūžam vairs nesanāks
redzēt fallūdžu tavos ziedos
skūpstu zemi - pie lūpām līp smilts
te ir rīga ne divupes krasti
lai tev mūžībā tikpat silts
cik bez tevis šeit neparasti
11.12.2005.
|
||||
4. |
Nakts serenāde
05:20
|
|||
|
Nakts serenāde
norietam norietam norietam
līdz ar oranžo diadēmu
uz pusnakts ugunslīnijām
ilgas atkal nemaina tēmu
klusējam klusējam klusējam
un neizrunājamies līdz galam
lai zinātu visas atbildes
ir jābūt nenormālam
ienirstam ienirstam ienirstam
miglas ezers jau nāk uz leju
lai viss zināmais pazaudē kontūras
un lūpas lai murmina dzeju
murminām murminām murminām
lai kaut murmuļus atgādinām
un jo vairāk viens otru sajūtam
jo mazāk lai viens par otru zinām
neticam neticam neticam
ka mirkļiem nav mūžībā vietas
mēs esam parasti cilvēki
neparastas ir tikai lietas
nebrīnies nebrīnies nebrīnies
ka visu tev nepateikšu
un sajutis sākumu jaunajam
nepabeigto teikumu beigšu
nebaidies nebaidies nebaidies
tu esi nedrošajās rokās manās
nekam kas ir īsts nav garantijas
un mīlestība ir nebaidīšanās
26.08.2005.
|
||||
5. |
Pastaiga tukšumā
03:20
|
|||
|
Pastaiga tukšumā
pametis spogulī seju
es laukā no mājas eju
pa ceļu jau simtkārt ietu
atkal uz citu vietu
it kā jau virsū nelīst
it kā jau esmu melis
it kā jau varētu palikt
puzli vai svecītes salikt
jo var taču klejot bez mitas
bez sejas savas vai citas
tāpat ar aizvērtiem plakstiem
pār putnu pēdām un rakstiem
glāstīt vai ķemmēt šo nakti
kaut citu sen liecina fakti
kaut pašam uz sevi sen nieva:
kāpēc tam kam ir viss nav Dieva
tā eju un eju pa taku
līdz pretīm nāk mālders ar laku:
kā visi tu nomākts un īdīgs
tad labāk nu vazājies spīdīgs
vai tiešām gana ir trakots
un turmpāk es dzīvošu lakots
vai tiešām vai tiešām vai tiešām
es muldēšu rindiņām ciešām
bet pastaiga atkal ir galā
laiks atgriezties vecajā alā
ciet acīm bez sejas ar tausti
kur šūplādes kliņķus vien rausti
ir atskaņas tātad ir dzeja
un spogulī pamesta seja
bez kauna un pagrabā sauna
nav sevis – nav nekā jauna
18.12.2006.
|
||||
6. |
Viss bija kā vienmēr
05:14
|
|||
|
Viss bija kā vienmēr
es nolēmu pamest vientulību
un salauzu būra dēļus
lai atkal satiktu cilvēkus
bet satiku nelabvēļus
viņu acis vairs nemirgoja
un uz lūpām nedega lāpas
tie stāvēja ar mugurām pret jūru
un naidā mīdija kāpas
vairs nebija nosakāms
cik sievu bij rindā cik vīru
un varavīksne tiem pāri
atgādināja smilšpapīru
tie stāvēja saulrietam priekšā
no naida zili kā ledus
to bērni aizbēga viļņos
un bezgalība tiem bija medus
viss bija kā vienmēr
viss bija kā vienēr
vējš liedaga smiltīs
lēni izdzēsa Dieva pēdas
saule vēl kavējās mirkli
varbūt salļims kāds un raudās
bet naids tos turēja stingri
un nožēla neizpaudās
kad iedegās zvaigznes pār kāpām
un mēness kā sudraba bļoda
viss liedags pēc mirušiem sapņiem
un beigtas mīlestības oda
kad gāju starp jūru un viņiem
un jutos kā ejam gar elli
balts vilnis no tumšās dzelmes
krastā izskaloja lelli
tā smaidīja mūžīgi laipni
kā bērni kuru nevainīgās sejas
nu kopā ar eņģeļiem
par mums gan raud gan smejas
1998
|
||||
7. |
Pēdējais zirdziņš
02:32
|
|||
|
Pēdējais zirdziņš (7)
laikam vienīgi maigai
man vairs neiemācīties būt
es smejos par pēdējo zirdziņu
es nezinu ko viņš jūt
visi citi ir aizskrējuši
bet viņš pret debesi klimst
viens vēl ganās pie pārejas
kamēr pārējie dzimst
laikam vienīgi maigai
man vairs neatļaus būt
es esmu tas pēdējais zirdziņš
es nezinu vai viņš jūt
|
||||
8. |
Cafe Cigarett • mikss
03:18
|
|||
9. |
Aklā Margrieta
05:14
|
|||
10. |
Trail of blood • mikss
03:13
|
|||
11. |
Trīspadsmitā
02:57
|
|||
|
Trīspadsmitā
logi stāv atvērti vienmēr
un atvērts stāv vilinājums
pārāk no slāpēm reibušajiem
pirms spēka ierodas vājums
tur nebij ne kāpņu ne lifta
nekā ar ko drošāk pazust
pēdējam lidojumam
mūs sagatavo jau mazus
tu vienkārši meties augšup
lai gan pēc ņūtona - uz leju
tevi atrada sašķaidītu
bet sirdī ar orhideju
tad pagāja tūkstoš gadu
un es pavēru durvis uz tevi
stīgu neveiklā nodžinkstienā
savas mūžības daļu man devi
tu gulēji dziednīcas laivā
rokās mirdzošu ģitāras airi...
kad nāk trīspadsmitā operācija
nevienu vairs neatvairi
visapkārt bij tavas lietas
caur kurām sev spēku krāji
citi ticīgie daudz runā
tu vienkārši padziedāji
lai trīspadsmitajā Dievs palīdz
kaut biezas šķiet griestiem sijas
es tevi atkal apciemošu
ar koni pēc anestēzijas
ne jau lai noreibtu svaigi
ne lai atzīmētos ka biju
vienkārši vārds anestēzija
man atgādina anastāsiju
viņu atrada mirušu peļķē
ledū iesalušiem matiem
vecie plaksti bij aizvērušies
jaunie – vērušies debesu skatiem
mēs pacelsim glāzi par visiem
kas šajā pusē vai tajā
es tevi apsveicu draugs
tavā laimīgā trīspadsmitajā
03.11.2005.
|
||||
12. |
Tu esi slims
02:49
|
|||
|
Tu esi slims
tu esi slims ar to visu
ko klusās paģirās slāpēt
tu nevari vairs izvairīties
un nomirt trankvilizētās sāpēs
tu vienkārši redzi to visu
sāpes, ciešanas, gaudas
bet tā ir realitātē -
nav laimes, nav laika, nav naudas
tu vari vazāties brillēs
un izlikties līdzīgs aklam
bet tu vienalga nenoslēpsi
ka tev viss jau sen ir līdz kaklam
tu esi neārstējams
bet vienalga kaut ko izdomāsi
kā sieviete Dvīņu tornī
ar baltu lakatiņu māsi
tu esi slims ar to visu
ar dzīvi, ar politiku
kad bija tā pēdējā reize
kad gulēji ar mani pliku?
vienalga es tevi mīlu
kā līdzīga promceļa jūtīs
es zinu - tu esi slims ar to visu
taču noskūpsti vēlreiz man krūtis
tu esi mans - kaut neārstējams
es ticu visam ko saki
tāds laiks, tāds laiks, tādi laiki
bet labi ka piedzimām traki
tu esi slims ar to visu
un izeja jau tikai viena
iedzert un pagūt sieties
pie Dieva pavediena
17.01.2006.
|
||||
13. |
Rudens
06:12
|
|||
|
Rudens
nāk rudens no degoša kalna
jau salna klāj līķautu savu
ar dzidrumu apskaidro acis
bet sirdi ar maigumu tavu
pār smilgām aizplīvo rokas
kas tikko glāstīja mani
un smiekli pār gaistošo sarmu
kā pēdējie vasaras zvani
zeme ir kļuvusi maza
un rudens beidzas aiz pļavas
es piederu tev šajā mirklī
bet man - šīs degošās kļavas
dvaša kas atdziest tik ātri
aptur vien taureni gausu
tu brīnies cik gājputni stipri...
es tiem vēl nepaklausu
par sevi es zinu visu
par tevi - tik tikko justo
kā mežmalas taciņu sīku
tavs piena ceļš mani krusto
jā - taureni apturēt varu
vai mirkli aizturēt elpu
tu pārvērti manu sirdi
par tavas klātbūtnes telpu
krīt āboli asaras lapas
irst vasaras mežģīņu raksti
vai tiešām pēdējo mirkli
jau iezvana tavi plaksti
es tuvojos tev kā miglai
un vējš mūs vēl savij par grīsti
vienīgi mīlestībā
mēs šoruden bijām īsti
24.09.2005.
|
||||
14. |
||||
15. |
Upciema kalnam
03:41
|
|||
|
Upciema kalnam
zīle ar ozolu tērzē
nedomā neko lieku
paļauties vēlas ne vairāk
un izaugt Dievam par prieku
ozols protams zin visu
bet domās jau saknes cilā
lai cik šai pakalnē jauki
gribas tai kalnā zilā
kā saulei norietēt gribas
uzaust citur un tīram
tik bieži labo no ļaunā
uz zemes mēs neatšķiram
tikai nevajag steigties
mūžība vienmēr rit blakus
laimīgs ir dižais ozols
kam līdzās cilvēks min taku
ierodas viņi un aiziet
rūķi un skolotāji
vispirms tur bij mīlestība
vien vēlāk pacēlās māja
mākoņi nāk no kalna
zibeņi metas krustiem
migla pieraksta visu
lai vēsture nepazustu
rāmi ar zvaigznes spalvu
tieši ozola sirdī...
viss pagājušais tā apklust
ka dzirdi dzirdi un dzirdi
zibeņu krustnešu pulki
vien bailīgajam šķiet baisi
nebīsties - cel savu namu
lej sveces un šūpuli taisi
cel sev pavardu dzīvu
necel mirušu pili
sākumā kalni ir zaļi
vēlāk - Dievmātes zili
mati ja zvaigžņu pilni
pēdas ja mazgājas rasā
dzīvo slavēdams Dievu
kā kamene dara to basā
21.08.2006.
|
||||
16. |
Mārcim
02:54
|
|||
|
Mārcim
cilvēku nežēlībai ir vairāk roku
daudz vairāk kā ļaunajam Šivam
tev piespieda apskaut nāvi
ar savas jaunības abām divām
tevi piespieda ienirt dzelmē
par spīti nevainībai un mokām
slepkavas tavu nāvi
tagad nēsā uz savām rokām
tik daudz skaistu un slavenu dziesmu
esam veltījuši mūsu Gaujai
nu klāt nākusi arī šī skumjā
tavai pēdējai - Mārci - kaujai
paldies Dievam - mēs atradām tevi
lai guldītu vēsajā plienā
tu šo skumjo prieku mums devi
savas māsiņas kristību dienā
paldies Mārci - atkal ticam tam mirklim
visas dūres kas pārvērtīs ziedos
un kā slepkavam līdzās Kristum
visiem visiem kas nožēlos - piedos
9.07 2006
|
||||
17. |
Kretīns
04:28
|
|||
|
Kretīns
dabīgi un tomēr ātrāk
mūsu pieskārieni dziest
asaru stacijā klusi
kā vilciens pienāk laiks ciest
lūpu atvadu zīmogs
tavas pieres polārais loks
es tevi... nu... teiksim... mīlēju
bet ne vairāk - nopietni... joks...
māksla ir izkūpēt skaisti
mīla vai noziegums salds
elpas vilcieni kursē
vien tavējais netīrs jo balts
zini - laiks tāds un dzīve
aprite, karjera, stress...
gan nomainīsi ar citu
un pieradīsi ka neesmu es
man gribas vairāk un brīvāk
neraudi, izbeidz, nav stils...
visi taču guļ ar visiem
problēmas vien tiem kas mīl
pabučo fočeni manu
galīgi sviestā ja ej
un košāk uzkrāsojies
lai piestāvi pasaulei
mīlēsim kad būsim veci
viss taču tevī vēl svaigs
tikai nešņuksti stulbi -
mīlestība ir nosirmojis laiks
dzirksteļo vadi virs galvām
sliedes kā asmeņi dzalkst
kamēr elpas vilcieni kursē
ir jātraucas kurp alkst
man bija labi - ne vairāk
sūti īseni ja galīgi kas
vieglāk ja būsim vilcieni
kuriem nav pieturas
|
||||
18. |
Kad divi akmeņi kopā
03:52
|
|||
|
Kad divi akmeņi kopā
lietussargs veras bez skaņas
durvis uz tevi lūzt
divi akmeņi kopā
tik viegli tik maigi kūst
kredītlapiņām vīstot
sārti lejup krīt gaiss
nezināju ka būšu tev pirmais
nu zinu ka beidzamais
nekādu solījumu nebūs
bet rīt atkal noteikti līs
mēs abi esam uz zemes
kas dzīvo debesīs
kāds naivums tev vēl uz lūpām
un piens vēl aiz mākoņa plūst
nevar viens otru panest
ja kāds nenes abus mūs
noplūc šo antenas smaili
sīkākā porā dur
dzelonis uztver caur sāpēm
mieru kas kopā mūs tur
peļķes met paklājus saulē
tauriņu applausi stingst
divas lāsītes lavas
tik viegli tik maigi dzinkst
17.08. 2006
|
||||
19. |
Šeherezāda
03:38
|
|||
|
Šeherezāda
Šeherezāda
negribot stāsta
pēdējo pasaku
viņa ir tāda
nenogalini
Bagdādi manu
tūkstots un vienu
nāvi jau zini
deg mīlas tetovējums
pār pasauli kas kliedz
dzer bagdādieši tēju
un sauli mirstošs zieds
mīla un nīstais
karstajās lāsēs
Šeherezāda zin -
svešais nav īstais
paceļ tā čadru
asinis raudot
svešajam dāvina
pēdējo kadru
deg mīlas tetovējums
pār pasauli kas kliedz
dzer bagdādieši tēju
un sauli mirstošs zieds
2004
|
||||
20. |
Help
02:08
|
|||
If you like Kaspars Dimiters, you may also like:
The composer's latest album is a love story between her and her piano.
go to album
Delightful Francophone pop music with a classical stateliness and a sense of romance in its dark, smoky vocals.
go to album
O Yinne!
by Alogte Oho and his Sounds of Joy
featured on Bandcamp Radio May 9, 2023
go to album
Looking Out My Window
by CARLENE
Drift away with these dreamlike songs from reclusive folk singer CARLENE, who pairs evocative lyrics with hushed arrangements.
go to album
We are only Sound
by Lucy Farrell
The long-time composer's debut folk album has exuberant and meditative moments.
go to album
Breaking and Mending
by Lisa/Liza
Lisa/Liza's delicate psychedelic folk tunes make something beautiful and graceful from the traumatic experiences of chronic illness.
go to album
Write The Soil Lighter
by Mother Juniper
“Write The Soil Lighter” is full of beguilingly mysterious folk-adjacent music, shrouded in shadow and atmospherics.
go to album
