We’ve updated our Terms of Use to reflect our new entity name and address. You can review the changes here.
We’ve updated our Terms of Use. You can review the changes here.

Krusta skola jeb kliedziena att​ā​lumā no sirds • remaster 2023

by Kaspars Dimiters

/
  • Streaming + Download

    Includes unlimited streaming via the free Bandcamp app, plus high-quality download in MP3, FLAC and more.
    Purchasable with gift card

      €15 EUR  or more

     

1.
kliedziena attālumā no sirds kliedziena attālumā no sirds dzīvo cilvēki un ceļ savas pilis debesis ir melnas melnas tikai akmeņi lido zili putni dzied kā pelni savos kokos un koki elpo aiz pieraduma mirušas upes iztek man cauri visa baznīca smaržo pēc ruma tā ir pasaule kurā tev jāmācas dzīvot bet tu vari arī nomirt ja gribi svarīgi notikumi ir tikai avīzēs bet tu esi neaprakstāms un tikai kā zvaigzne zibi šeit visu vajag gribēt tikai sev un iegūt kāroto pirms laika cik tāda aprēķināta dzīve ir slima cik tāda neiemīlēta nāve baiga klusumā rosās izmisums nenobriedis kādā mātē veidojas cilvēks nekam bet pasaule pulcējas maniakāli pēdējam bojā gājienam kliedziena attālumā no sirds notiek dzīvība gaistošā vizmā es neklausos ko melo radio es pats izčukstu vārdu: kataklizma
2.
muļķa dziesma ar pirkstu smiltīs viņš zīmēja ar pirkstu no Betlēmes kūts Viņš uzzīmēja tevi un piesprauda zemei pie krūts pat muļķis ir līdzīgs Dievam bet gudriem to nepamanīt uz altāra nolaižas telefons un neprātīgi sāk zvanīt hallo ir iestājies vakars ēd pērminders svētītu vistu un runā brīvības raidītājs lūdz nerunāt visu par Kristu hallo jau stabilās grāmatas kā siseņi mākoņos lasās rīt oficiāli aizklāsim debesis lai ienāktos ticība masās bet tāpēc es esmu muļķis un neiešu eņģelim zvanīt tās smiltis un pirksts no Betlēmes tas viss vēl joprojām ir manī mans Kungs Tu esi mana klints bet Tevī cērt nedzīvas sejas tik daudz izmirušas acis tik maz acis kas smejas mans Kungs es nezinu visu bet tāpēc jau Tu man esi ņem manas nogurušās smadzenes par upura delikatesi
3.
nāves paradīze saule kausē antarktīdu āfrikā drīz sals šokolādi nabags nopērk sunim nedzimušu bērnu balsīs ģenerāļi raud pasaule ir paradīze nāvei profesors nesaprot neko deg uguns un apledo teroristi debess vārdā savus brāļus kauj konserviem kauj ziloņus kā cūkas izmiruši visi svētie.. pīšļi jāpielūdz rituāli mīlestību vajā profesors nesaprot neko deg uguns un apledo apmācies un līst līst manu brāļu asinis templī lūgsnu dzied par dzīvajiem lūdz mirušie apmācies un līst nogurusi primadonna frizētavā guļ viņas dēlu aprok zonas kapos drīz būs joku spēle galā priekškars aizvērsies visi tēli izklīdīs pa ellēm profesors nesaprot neko deg uguns un apledo māmiņ kas ir patiesība tēt kas esmu es neder man šī nāves paradīze jāsakrāj ir lidmašīnai projām jālido debesīs tik daudz ir brīvu vietu profesors nesaprot neko deg uguns un apledo
4.
rīt atkal būs pavasars ķenguri savos maisos iznēsā vēstules ir tik eksotiski laiki – tikai banānus ēdam mēs sievietes vienādi slaidas vienādi smaida tās vīrieši ne mazāk vienveidīgi iemīlas padzīvo pārskatās bij baloni pistoļu svētkos nu vienīgi aptiekās eh nesanāk nesamīt skudru eh aborts - neskumsti mās nu tādi dzīvīgi laiki kas nāvi bārsta ka skan mana draudzene izlēca no piektā dzīvot nemācēja bet gribēja gan tev un man paliks pāri viens santīms un viens gars tas nekas ka jau bija - rīt atkal būs pavasars tik daudz visādu sektu arī partiju vai cik dzīve nu ir tik daudzveidīga – kā lai neapnīk es ceļos un bēgu visiem vējiem pie krūts mans draugs demokrātiski pārveidojies grib lai Dievs viņu lūdz kosmētiskajā salonā glītas meitenes maskas mij neviens negrib to kas ir – visi tik to kas bij bet kad atnāks vecie laiki – asinis sāpes un posts vienalga uz debesīm dosies vistukšākais glābšanas plosts ministriem kā vienmēr gaiss viegls dzidrs un tīrs tomēr skaties kā gribi krustā nav saredzams vīrs visiem laikmetiem pāri sievietes palagus klāj Dievam piedomā krūtis – neko vīrišķu neatstāj viss ir ārzemju garšā tiek pārtaisīts lai ir svešs tie no aizokeāna saka: te būs oāze nebūs vairs mežs meža lauma un koku rūķīt neļauj mīļoto mežu cirst es mācos visās valodās visus gudros pasūtīt... Sibīrija un Slītere joprojām kā māsas šķiet ir taču vienalga kurā mežā no hroniskās atmodas skriet parlamentā gan saka: tieši šodien viss mainīties sāks vēl pacietīsimies šodien – varbūt rītdiena nepienāks viss mainās un cilvēkiem liekas – nu beidzot ir savādāk bet savādāk ir tikai tiem kas līdzi mainīties māk tev un man paliks pāri kā vienmēr viens santīms un viens gars tas nekas ka vakar jau bija – rīt atkal būs pavasars
5.
Īstenība 02:56
īstenība es biju īstenībai tik tuvu ka no tās gandrīz neatšķīros tur bija viss kā bija tikai vēl miers kā krustā sistos karavīros arī tu man iznāci pretī un visa pasaule čokurā rāvās es neatceros neko un visu bet mīlestība uz dzīvību un nāvi kāvās eņģeļi meta jocīgus lokus tie mirdzēja zaļāk kā lielās spāres vulkāniem sastinga lava uz lūpām štrunts par pasauli gan tā pāries es dzīvoju dzemdētājas klēpī tik mokoši ar jums visiem saistīts ka vienmēr kad nāk vecie laiki ir pretīgi reizē un skaisti es dziedu sev iekodies lūpā reibis no asinīm savām akmeņi lido tik tuvu manu noslēpumu dievišķajām gravām ir sirds mana krustceles vienmēr un vienmēr es ceļos lai kristu lai nepiesauktu vairs sevi bet Kristu Kristu Kristu
6.
pie lielās jūras pie meitenes vēl klāt olīves un vīnu lēni ejamu ceļu līdz pašai jūrai noskūpstītu mēness ūdens rozi un debesis mēmas kā raudu mūri pie mirušās dienas pieskaitīt skumjas visu to kas pasacīts bez jēgas naudu par vilcienu līdz šejienei un uzvaras izmisuma pilno saucienu: bēgam pie tāluma iedomāties mūsu tuvumu neredzamo kā kaut ko mūžīgi redzamu savu nespēju just kā pēdējo mīlestību un nogrimušo sauli vairs neaizdedzamu pie visa vēl iztēloties neko savu aizmiršanos un meitenes auksto roku viņas krūtis kā vīlušās observatorijas un savu piedzimšanu kā neizdevušos joku pie tā tad vēl atliek nopūtas mitri sērkociņi un peldbikses slapjas un tumsā neredzamas bizbizmārītes kas no katra nākamā viļņa glābjas un tikai tad es saņemšos laimei savam pēdējam lēcienam sevī tikai tad kad būšu bezcerīgi vīlies jūrā krūtīs vīnā olīvēs un tevī tikai tad es tev sacīšu: mīlu un pagriezies ieniršu bēgošā naktī tikai tad kad tu man būsi piedzimusi ar dzīvību un nāvi nešķiramā taktī
7.
Dēlam 07:24
dēlam tava dzīvība ir mana banga pret krastu it kā parasta lieta taču tik neparasta nākdams tik ilgi un tālu nu esi pienācis klāt dzeja ir valoda kurā visu var sarunāt zini viss bijušais un arī turpmākais starp mums būs ne mazāk ne vairāk kā noslēpums varbūt pirms tevis tā bij mana iegriba vai griba taču tā var iemiesoties vien Dieva mīlestība klausies ne runās bet manos dzejoļos rāmos tie ir Dieva darbi man nepiepildāmie un kad manis vairs nebūs vien pantu lēveri plīvos tad zini tavs tēvs tomēr vēl kaut kur dzīvos es nezinu vairāk kā ķeizargriezienā rakstīts mans zobens nekad vairs neatgriezīsies makstī esmu izgājis karā ar šo ugunīgo pļavu ne tikai ar savu nu jau arī ar tavu ja tu zinātu dēls cik šī pasaule smaga nu divatā ar brāli jūs jau esat melns aiz naga tas ir tik daudz - celt kopā kaut nieku nebīsties skumju skumsti Dievam par prieku
8.
dziesma liekajiem es dziedu un eju un izeju nabagiem cauri viņiem nav nekā - uz trijiem viena aura tie ir mani vienkāršie ļaudis kas savās sāpēs dzied es aicinu jūs līdzi caur pasaules nabagiem iet šī pasaule pārtiek no tiem kas tai lieki tā dzīro un krāj - lieko bēdas tās prieki debess nabagu pilna jau ieliekušās sijas visi liekie ir svētie no citas dimensijas hei uzdziedam tiem kuru naktsmājas pagrabs pastiep savu tukšo roku – gan Dievs to sagrābs dejo kopā ar Viņu un tiem kas iet bojā iet liekajiem bojā nozīmē beidzot tikt projām es dziedu tikai ar nabagiem es dejoju tikai ar liekajiem ietin avīzē sirdi liec parkā zem galvas mums nav paredzētas citas vērtīgākas balvas guli zem tiltiem lido ielās kā taurenis lai brēc autobusu un policistu kurlās taures ne dzimtenei tu esi vajadzīgs ne arī savai tautai tu piederi dienai neizvarotai nenokautai sit laiku cik spēka sit nost to beigtu sen jau viss ir pateikts nav sāpju nepateiktu lido santīmu oblātas tavai cepurei mutē ne jau tas ir sakraments bagātam nabagu stutēt tava oblāta mēness - baudi pielūdz un dejo tavu acu āliņģos bagātie dzīvību zvejo es dziedu tikai ar nabagiem es dejoju tikai ar liekajiem re kur dzejnieki dzejo nabagu ausīm garām re kur skaņraži kaifo sveši nabagu garam lieko cilvēku armija lido miskastes zilās velti pasaule mūs meklēs un kapu vākus cilās ar liekajiem pilna debess - jau ieliekušās sijas ne eņģeļi tur bazūnes pūtīs - nabagi savas melodijas visi māņticīgie mīl šo pasaules elli Dievs nav mums to devis kā paliekamu celli veraties cietumu vārti veraties pagrabu durvis šodien mūs var izglābt viens vienīgais dzīvais burvis hei tie kas esam vēl dzīvi kas velkamies nenosisti dejosim kopā aiz visliekākā nabaga - Kristus es dziedu tikai ar nabagiem es dejoju tikai ar liekajiem
9.
pasaule ir tāda skola pasaule ir tāda skola kur mani var atrast beigtu kur mani māca nebūt dzīvam un runāt lai neko nepateiktu kur mani māca dziedāt līdzi tam visam ko nesaprotu kad klusēju neprotu melot kad runāju izrādās jau protu man saka: dzīvo ir diena bet kāpēc tik tumšs aiz rūtīm cilvēki neredz viens otru un izskrien viens otram caur krūtīm pasaule ir tāda skola kur visi mācās no kļūdām Dievs mūs grib darīt par baznīcām mēs sevi par suņu būdām un to kā viss ir pa īstam to skolotāji nedrīkst sacīt šai pasaulei jālasa avīzes tai aizliegts lasīt no acīm šai skolā pārmāca visus kā bēgt no īstenības es ienācu tajā ar basām nu uzvalkā paslēpties gribas pie kāda skolnieka zārka dzied mācītājs: miers tam kas galā šī pasaule dzīvu vai mirušu cilvēku vienmēr noliek malā šī pasaule tikai izliekas gudra un svin savu izlikšanos es labāk palieku par muļķi ticu Dievam un tinos
10.
Žēlastība 06:34
žēlstība es izrāvos dzīvot bet debesis ciet pirksti kā ziedlapas sniedzas un zied iznāk kā spārni bet spārni tie nav krītu un mostos debesīs jau kā dievišķā ausī tik nedzirdams viss ne bijis es jūtos ne piedzimis no akluma mana kā zvaigznāji mirdz no muļķības manas cik gudra top sirds žēlastības jūrā noslīkt noslīkt man nekā te vairs nav vien izrāviens mans mans klupiens pie zemes un pamodies zvans cik saldi šie pīšļi un kā viņi smeldz vien zemāk par zemi mans augstības zelts krīt laiks te kā migla un nosēžas melns rij aizgūtnēm mirkļus jau aizrijies velns tad zibens kā zobens šķir bija no būs un nav man ko nozagt un nav man kas rūs žēlastības jūrā noslīkt noslīkt man nu saullēkti mani un arī ik riets ar putnu pie puķes un vēja es siets ar visu es brīvs un no visa es brīvs vēl vakar kā miris nu nāvīgi dzīvs es izrāvos dzīvot no visa kas beigts bet labi ka viss paliks nepateikts no pusvārda nākušam vārdā man rimt dēļ visiem jums nomirstot klusītēm dzimt žēlastības jūrā noslīkt noslīkt man
11.
glāze ūdens krīt debesu aizkars tukšā visuma priekšā uz galda glāze ūdens un viss tajā iekšā tik maz ir vajadzīgs šai plašumā telpas jo lielāka pasaule jo vairāk trūkst elpas kā nosargāt gleznu ko aplaupa ota balts audekls dzīves ir košākā rota smagi kruzuļu putni tavu tukšumu dala šī dzīve nav krasts tā ir vientuļa sala tev ir jāiet un jāiet tikai paliec uz vietas tev pieder dzīvot mīlēt un nemirt vien trīs lietas aiz rītdienas nekas nesāksies no jauna būs kā mūžīgi bijis dzims brīvība no kauna tava nemaņa un kritieni liek atgriezties un sākties līdz debesis glāzē iemācās neapmākties un mazais visums pār tevi kā modinoša rasa nolīst tavi pieredzes kilometri ir tikai viens solis divas pasaules caur tavu esamību traucas tās it kā ir viena otrā taču nekad nesajaucas garām glāzei uz nakti ved nāves noblietēta taka tur it kā vajadzētu beigties bet izlien mēness un ir tev aka ir vai nu meli vai nemeli tikai nav patiesības tu negribi nomirt jo nav tādas beigties gribas kaut kam tuvam bet neredzamam tu čuksti: es nāku jo tu zini ka nomirt ir vienīgais sākums nav debesu aizkars tava visuma priekšā uz galda glāze ūdens un zvaigznes iekšā aiz loga zem ielas dus tava svētā kauli viņš debesīs lūdz lai kļūsti par sauli tikai nopūties un ej savā tālumā tuvā tik daudzi taču palika guļot un neatguvās tev nevajag vairāk kā palikt uz vietas dzīvot mīlēt un nemirt vien trīs lietas
12.
Bēgšana 06:05
bēgšana no piliena es esmu izraidīts caur varavīksnēm uz jūru doties manas neveiksmes un pat nāve mani māca kā pārveidoties es negribu neko un nemāku tikai bezgalīgi projām tiekties bet kad lapas vairs nav kur noslēpties kailiem zariem debesīs sniegties es esmu tukšs! un jūs? un jūsējie? tikai acis ir valguma pilnas dzīvo suņi un izdzīvo cilvēki pretī asaru devītam vilnim arī es esmu izgājis nebeigties un nekad te vairs neatgriezties uz šīs zemes nav mūsējo debesu vien zvaigznes kā spļāvieni griestos pat mājai mirt gribas aizejot tā pamet sētu un dodas paliek stāvot vien mūžīgi stāvošie tik nekustīgi ka nāve rodas zeme nečukst pat klusas ardievas trūdu klēpis grib vēl un vēl man nav bail ne no jums ne no eņģeļiem man ir bail ka man nebūs jūs žēl to ko redzu es nevaru neredzēt jūsu acīs ir palikšana viss ko būvējat pērkat un pielūdzat viss ir projām došanās mana ir jāaiziet jāaiziet jāaiziet zvana mēle atkārto zvanā viss ir garāmgājēju tikšanās šajā mūžības nesatikšanā dzīvi cilvēki apmetas kapsētās smej par bēgļiem - par mani visskaļāk mirstošs priesteris aicina debesīs nāve plašāk paver tās vaļā kaut akmeņi brēktu jūs paliktu kaut pēdējā zvaigznīte dzistu ir krusts mana lidmašīna manai bēgšanai projām uz Kristu

about

Albumam "Krusta skola jeb kliedziena attālumā no sirds" 2023.gadā aprit 28 gadi. Sakarā ar audio tehnoloģiju pilveidošanos, veicu jaunu remāsteru, izceļot balss zonu.
Albums ierakstīts un izdots 1995.gadā Radio SWH ierakstu studijā. Ieraksta skaņas producents Juris Morics. Ģitāra - Gints Sola. Basģitāra - Guntars Andersons. Akordeons dziesmā "Pie lielās jūras" - Rimants Kaulinas. Albuma dizains - Kristiana Dimitere. Mūzika, teksts, ģitāra, balss - Kaspars Dimiters.

credits

released May 1, 1995

license

all rights reserved

tags

If you like Kaspars Dimiters, you may also like: